Jāatzīmē, ka bruksisms ir viens no tiem fenomēniem, ko zinātne vēl nav pilnībā izskaidrojusi un kura precīzie cēloņi nav zināmi. Tomēr tiek uzskatīts, ka to nosaka fizisko, psiholoģisko un ģenētisko faktoru kopums. Tas var būt nepareizs zobu sakodiens, kreivi zobi, liels stress vai vienkārši daudzu gadu garumā izveidojusies ieradums.
Parasti zobu griešana ir saistīta ar nervu spriedzi un satraukumu. To var izraisīt tādas emocijas kā nemiers, stress, dusmas, vilšanās, spriedze. Tāpat tas var būt kā pārvarēšanas stratēģija vai ieradums dziļas koncentrēšanās brīžos.
Bruksismam piemīt šādi riska faktori:
- Stress. Paaugstināts trauksmes vai stresa līmenis, dusmas un vilšanās var izraisīt zobu griešanu.
- Vecums. Bruksisms ir ļoti izplatīts mazu bērnu vidū, bet bieži vien viņi vienkārši „izaug” no tā.
- Personības tips. Bruksisma risks palielinās cilvēkiem, kuri izceļas ar agresivitāti, ir hiperaktīvi, mīl sacensties.
- Zāļu un citu produktu lietošana. Zobu griešana var būt retas blakusefekts, lietojot dažas zāles, piemēram, antidepresantus. Tabaka, kafija un citi dzērieni, kas satur kofeīnu, arī palielina bruksisma risku.
- Ģimenes anamnēze. Bruksisms bieži vien novērojams dažādiem vienas ģimenes locekļiem.
- Citi traucējumi. Zobu griešana ir saistīta ar dažiem garīgās veselības un medicīniskiem traucējumiem, piemēram, Parkinsona slimību, demenci, refluksu, epilepsiju, miega apnoju, uzmanības deficītu, hiperaktivitātes traucējumiem.
Kā saprast, vai man ir zobu griešana?
Pacienti parasti paši neievēro bruksismu. Par to viņiem pastāsta dzīvesbiedrs, kurš guļ blakus un pastāvīgi dzird viņu nakts zobu griešanu. Bruksisms var būt arī bezskaņas, kad cilvēks vienkārši ir tendēts ļoti spēcīgi sakost zobus. Jebkurā gadījumā ir ļoti svarīgi regulāri apmeklēt zobārstu profilaktiskajai pārbaudei. Zobārsts, apskatot muti, pamanīs zobu nodilumu vai citas bruksisma izraisītās sekas, pirms tās paspēs nodarīt nopietnu kaitējumu, un laikus ieteiks piemērotus ārstēšanas veidus.
Kā ārstē zobu griešanu?
Parasti vieglu zobu griešanu neārstē. Lielākajai daļai bērnu bruksisms naktīs izaug, bet pieaugušie zobus nesakož tik spēcīgi, lai būtu nepieciešama īpaša ārstēšana. Tomēr daži pacienti šo parādību piedzīvo pastāvīgi un intensīvi, tāpēc tiek izmantotas dažādas ārstēšanas metodes un līdzekļi, kā arī ieteikumi pacienta dzīvesveida maiņai.
- Mutes aizsardzības līdzekļi. Jums var ieteikt īpašu zobu aizsargu, kas jāievieto mutē pirms gulētiešanas. Tā ir izgatavota no cieta akrila vai cita materiāla, kas palīdz aizsargāt zobus, absorbē spiediena spēku un neļauj zobiem berzties viens pret otru.
- Zobu korekcija. Dažos sarežģītās situācijās, kad zobu nodiluma dēļ rodas jutīgums vai ir nodilusi liela daļa zobu, ārstiem nākas veikt plombēšanu vai ar kronītēm atjaunot košanas virsmu.
- Nervozitātes pārvaldība. Ja sakodat zobus stresa dēļ, no šīs problēmas varat atbrīvoties, veicot relaksāciju veicinošus vingrinājumus un izmantojot meditāciju. Palīdzēt var arī psihoterapeita konsultācijas.
- Uzvedības maiņa. Jūs varat apzināti koriģēt savu uzvedību, cenšoties pastāvīgi uzturēt pareizu mutes un žokļa stāvokli. To jums palīdzēs noteikt zobārsts.
- Zāles. Tie nav pirmā izvēle bruksisma novēršanai, taču dažos gadījumos jums var tikt izrakstīti tādi medikamenti kā muskuļu relaksanti, pretsāpju līdzekļi, nomierinošie līdzekļi, pretiekaisuma līdzekļi vai pat botulīna toksīna injekcijas.
Ko pats pacients var darīt, lai mazinātu zobu griešanu?
Katrs cilvēks ar savu uzvedību var visvairāk ietekmēt savu veselību un pašsajūtu. Ir daudz pasākumu, ko varat veikt, lai mazinātu zobu griešanu un visas ar to saistītās sekas. Šeit ir daži no tiem:
- samaziniet stresa līmeni vai iemācieties uz to reaģēt mierīgāk, meklējot sev piemērotas stresa pārvaldības metodes (klausieties mūziku, nodarbojieties ar sportu, iemērcieties siltā vannā, atrodiet jaunu vaļasprieku);
- vakaros izvairieties no tādiem stimulantiem kā alkohols, kafija un citiem dzērieniem, kas satur kofeīnu;
- ēst uzturvielu bagātu, veselīgu un mazsaldētu pārtiku;
- izveidojiet labas miega ieradumus: ejiet gulēt agri, atvēliet miegam 7–8 stundas, nešķirstiet tālruni tieši pirms miega, aizvelciet nakts aizkarus, lai netraucētu gaisma;
- regulāri apmeklējiet zobārstu – ārsts palīdzēs savlaicīgi pamanīt bruksisma pazīmes un novērst radīto kaitējumu.
Jums ir jautājumi? Vēlaties konsultēties ar zobārstu? Sazinieties ar mums pa tālruni: +370 615 66655 pa e-pastu: info@dantumeistrai.lt
